Civic Alliance-Latvia
CAL
The Civic Alliance – Latvia (CAL) is the largest umbrella organization that advocates for non-governmental sector (NGO) interests.
ID: 481881034804-93
Lobbying Activity
Response to Pact for the eastern border regions
18 Sept 2025
Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse pauž atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvai par Paktu austrumu pierobežas reģioniem. Esošā ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi austrumu pierobežas valstu noturību, drošību un konkurētspēju. Eiropa ik dienu sastopas ar dažādiem drošības izaicinājumiem, ko radījis Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kā arī pieaugošie hibrīddraudi gan informatīvajā telpā, gan reģionālajā drošības vidē. Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskata, ka jaunajam Paktam austrumu pierobežas reģioniem būtu jābūt ambiciozam, drosmīgam un mērķtiecīgam, kas radītu ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz reģionu, veicinot gan ekonomisko attīstību, drošību, gan sabiedrības līdzdalību un pilsonisko aktivitāti, un neparobežotos ar vispārīgiem uzstādījumiem. Līdz ar to, aicinām pilsonisko sabiedrību un medijus uzsvērt kā būtisku spēlētāju Pakta īstenošanā un tā mērķu sasniegšanā. Reģionālās drošības un labklājības veicināšanā īpaši svarīga loma ir vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Aktīva, stipra un zinoša pilsoniskā sabiedrība nav tikai demokrātiskas valsts viens no stūrakmeņiem, bet ir arī nacionālās drošības jautājums. Vietējie aktīvisti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārzina kopienas vajadzības, identificē trūkumus, kā arī ir būtisks atbalsts publiskajai pārvaldei krīzes situācijās un to radīto seku pārvarēšanā. Savukārt neatkarīgie mediji nodrošina sabiedrības informētību, veicina kritisko domāšanu un noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt sistemātisku atbalstu šiem spēlētājiem, nodrošināt to aktīvu iesaisti un darbības nepārtrauktību. Tāpat Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas aicina ES austrumu pierobežas reģioniem piešķirt Eiropas īpašās drošības un noturības zonas statusu. Šāds statuss paredzētu reģionālu pieeju, atvieglotus nosacījumus, iespējas pretendēt un gūt atbalstu no dažādām ES finansējuma un atbalsta programmām, lai gūtu garantētu atbalstu vajadzībām, kas nepieciešamas reģiona attīstībai un drošībai. Līdz ar to aicinām: - Nenoteikt pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējiem medijiem austrumu pierobežas reģionā finansēšanas līgumos priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai saņemtu atbalstu no ES budžeta līdzekļiem. Priekšfinansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšana rada būtiskus finansiālus šķēršļus bezpeļņas organizācijām, kuras tādējādi nespēj pretendēt uz ES finansējumu, un tiek radīta situācija, ka vājākas organizācijas un/vai valstis kļūst vēl vājākas, bet salīdzinoši bagātākas valstis un to organizācijas, vēl finansiāli stabilākas, rezultātā radot nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm. Kā arī ir būtiski turpināt mazināt administratīvo slogu, lai arī mazāk pieredzējušas organizācijas ar ierobežotiem resursiem varētu pretendēt uz ES finansējuma programmām. - Apsvērt austrumu pierobežas valstu kvotas ES finansētajos projektos vai kā citādi pozitīvi stimulēt investīciju pieejamību austrumu pierobežā, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieejamību visām dalībvalstīm. Attiecībā uz Pilsoņu, vienlīdzības, tiesību un vērtību (CERV) programmu 2021.-2022. gadā Baltijas valstu nevalstiskās organizācijas saņēma mazāk kā 2% no programmas kopējā finansējuma apjoma. Turklāt jāatzīmē, ka lielāko finansējuma daļu saņēma valsts institūcijas un pašvaldības, nevis NVO. Kā arī Baltijas finansējuma saņēmēji galvenokārt darbojas kā partneri, nevis projektu koordinatori, kas rezultējas zemākā finansējuma apjomā. Lai veicinātu aktīvu, drošu un konkurētspējīgu sabiedrību un valsti, pieejams finansiālais atbalsts ir kritiski nepieciešams. Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas apliecina savu vēlmi un interesi iesaistīties Pakta austrumu pierobežas reģioniem tālākajā izstrādē. Šis atzinums ir tapis sadarbībā ar desmit Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Read full responseResponse to EU Civil Society Strategy
5 Sept 2025
Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, atbalstot kopīgo Eiropas Savienības mērķi stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pilsonisko līdzdalību, augstu vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izstrādāt Eiropas Savienības Pilsoniskās sabiedrības stratēģiju. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, īpaši Krievijas agresiju pret Ukrainu un pieaugošos hibrīddraudus Baltijas un Centrālās Eiropas reģionam, Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskata, ka Eiropas Savienības Pilsoniskās sabiedrības stratēģijai ir jābūt ambiciozai un mērķtiecīgai. Tā nedrīkst aprobežoties ar vispārīgiem atbalsta pasākumiem, bet jāparedz konkrēti instrumenti, kas stiprina pilsonisko sabiedrību kā demokrātijas un drošības balstu, stiprina pilsoniskās sabiedrības noturību, spēju reaģēt uz draudiem un spēju sadarboties ar valsts un starptautiskajām institūcijām. Plašāks viedoklis aprakstīts pievienotajā dokumentā.
Read full responseMeeting with Mārtiņš Staķis (Member of the European Parliament)
5 Sept 2025 · EU Strategy for Civic Engagement
20 Jun 2025
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) atbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/900 (turpmāk - regula) par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu. Vienlaikus LPA aicina noteikumos par regulas īstenošanu iestrādāt normas, kas garantē medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai tiesības uz vārda brīvību, redakcionālo neatkarību un tiesības informēt sabiedrību par politiskajiem procesiem. Piemērojot regulu, būtiski neierobežot mediju un pilsoniskās sabiedrības tiesības uz vārda brīvību un redakcionālo neatkarību. Ņemot vērā, ka mediji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas nereti īsteno sabiedrības informēšanas aktivitātes ar projektu finansējuma atbalstu, tostarp no publiskiem resursiem (to vidū valsts un ES grantu finansējums), ir būtiski skaidri nošķirt šādas aktivitātes no politiskās aģitācijas. Sabiedrības informēšana, kuras mērķis ir sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, demokrātiskiem procesiem vai līdzdalības iespējām vēlēšanās, nav pielīdzināma politiskajai reklāmai. Finansējuma saņemšana projektu ietvaros automātiski nenozīmē, ka mediji vai nevalstiskās organizācijas veic politisko aģitāciju, tāpēc nepieciešams regulas īstenošanas noteikumos iekļaut skaidru nošķīrumu starp sabiedrības informēšanu un aģitāciju, lai neierobežotu neatkarīgo mediju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesības paust viedokli, publicēt rakstus, organizēt pirmsvēlēšanu diskusijas un īstenot citas darbības, ja satura veidošanā finansiāli vai saturiski nav iesaistīta trešā puse. Ņemot vērā radikālo un populistisko spēku pieaugumu visā ES, ir būtiski, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgajiem medijiem ir tiesības un iespējas vērst sabiedrības uzmanību uz riskiem, slēptajām interesēm, korupcijas gadījumiem un citiem faktoriem, kas būtiski var ietekmēt sabiedrības labklājību un demokrātiskos procesus. Regula nedrīkst kļūt par pašcenzūras instrumentu, tādējādi radot draudu demokrātijai, vārda brīvībai un ES pamattiesībām. Tāpat ir būtiski, ka šī regula nekļūst par instrumentu, kas ļautu ierobežot neatkarīgos medijus, pilsonisko sabiedrību, kā arī opozīcijas pārstāvjus, it īpaši dalībvalstīs, kur neatkarīgo mediju un pilsoniskās sabiedrības tiesības jau šobrīd tiek būtiski apdraudētas un to tiesības - ierobežotas.
Read full responseMeeting with Mārtiņš Staķis (Member of the European Parliament)
30 May 2025 · EU Preparedness Strategy
Meeting with Mārtiņš Staķis (Member of the European Parliament) and Ārvalstu investoru padome Latvijā
11 Oct 2024 · Transparency and Good Governance
Meeting with Valdis Dombrovskis (Vice-President)
21 May 2019 · Social dialogue at the EU and national level